Es ilgu laiku domāju, ka ego ir augstprātība. Iedomība. Citu cilvēku nicināšana. Sevis pacelšana augstāk par citiem.
Tāpēc no vārda ego baidījos.
Manī vienmēr ir dzīvojis taisnīguma cīnītājs. Ja kāds krāpj, man šķita, ka patiesībai ir jānāk gaismā. Ja kāds par otru melo, viņam ir jāatvainojas. Es vienmēr meklēju taisnību un godīgumu.
Ar gadiem es sāku saprast, ka ego nav tikai augstprātība.
Ego ir mans neredzamais “es”.
Tas var būt tieši manā izmērā. Tas var piepūsties kā milzīgs gaisa balons. Un tas var kļūt tik mazs, ka es pati vairs sevi nejūtu.
Tieši tas ar mani notika.
Vienā no dzīves posmiem es savu ego samazināju līdz minimumam, jo citi bija svarīgāki par mani pašu.
Es piekāpos. Es piekritu visam. Es vairs nedzirdēju savas vēlmes. Man nebija robežu. Es pacietu, izcietu un piecietu. Darīju visu, lai tikai nebūtu strīdu. Lai citiem būtu labi. Aizmirstot par savām vajadzībām.
Un tad savā dzīves zemākajā vietā es satiku savu Ļaunāko ienaidnieku Uzpūsto Ego.
Mans ego nevis atgriezās.
Tas uzsprāga. Tas kļuva milzīgs. Tik liels kā piecstāvu māja. Tas kļuva skaļāks par mani pašu.
Es vairs nespēju kontrolēt savas emocijas. Vārdus. Domāšanu.
Man šķita, ka patiesība ir tikai man.
“Es zinu labāk.” “Es zinu, kas ir vainīgs.” “Es zinu, kā vajadzēja būt.”
Bet patiesība bija kaut kur pa vidu.
Es vienkārši biju tik ļoti ievainota, ka ego centās mani pasargāt.
Tajā laikā es darīju lietas, ko nekad agrāk nebūtu darījusi.
Es metu mantas.
Es nespēju sevi atpazīt.
Atceros, ka manà galvā dzīvoja viena vienīga doma:
“Tā neesmu es.”
Tajā brīdī sapratu, ka, ja neko nemainīšu, es pati sevi iznīcināšu.
Man bija tikai divas izvēles.
Turpināt dzīvot tālāk šajā haosā vai sākt iepazīt savu ego. Ar smagiem soļiem es devos prom no haosa…
Es izvēlējos iepazīt savu Ego.
Es sāku tam pievērst uzmanību. Gāja man grūti, bet mans pirmais uzdevums bija to samazināt savā prātā līdz sava fiziskā ķermeņa izmēram.
Ne mazāku. Ne lielāku. Tieši tik lielu, cik es pati.
Un katru reizi, kad dzīve man pretī noliek situāciju, kura nesaskan ar manām vēlmēm, es sev uzdodu vienu jautājumu un veidoju dialogu:
J: Kas ir sliktākais, kas šobrīd var notikt?
A: Man pateiks “nē”? Labi. Tas nozīmē, ka otram cilvēkam ir veselīgas robežas.
A: Man atteiks? Labi. Tad tas vienkārši nav mans ceļš.
Ne viss dzīvē ir personīgi. Ne viss ir uzbrukums man.
Dažreiz cilvēki vienkārši domā citādi.
Agrāk es baidījos pateikt “nē”.
Domāju, ko par mani padomās. Vai neaizvainošu. Vai neizskatīšos slikta.
Šodien es sev atkal uzdodu to pašu jautājumu.
Kas ir sliktākais, kas var notikt?
Un gandrīz vienmēr atbilde izrādās daudz mazāk biedējoša nekā mana iztēle.
Šodien mans ego vairs nav mans ienaidnieks.
Mēs esam kļuvuši par sabiedrotajiem.
Jo veselīgs ego nav par to, ka svarīgas ir tikai manas vajadzības.
Un tas nav arī par to, ka svarīgas ir tikai citu cilvēku vajadzības.
Tas ir par līdzsvaru.
Par spēju cienīt sevi un vienlaikus cienīt otru.
Par spēju pieņemt, ka cilvēkiem drīkst būt atšķirīgi viedokļi.
Ka viņiem nav jākļūst par ienaidniekiem tikai tāpēc, ka viņi nedomā tāpat kā es.
Es apbrīnoju cilvēkus, kuriem ir veselīgs ego.
Cilvēkus, kuri spēj apsēsties pie viena galda un izrunāt sarežģītas lietas bez aizvainojuma, bez vēlmes uzvarēt un bez vajadzības pierādīt savu taisnību.
Šādas sarunas man šodien ir visvērtīgākās, īpaši ar bērniem, kuru Ego vienā brīdī ir mazs, otrā tik liels, ka neredzam sevi. Mainības…bet labākais ka viņi prot atrast arī vidusceļu.
Un sev es novēlu tikai vienu. Turpināt iet roku rokā ar savu ego.
Neiebraukt vienā grāvī, kur ego ir tik mazs, ka pazūdu es pati.
Un neiebraukt otrā grāvī, kur ego kļūst pieputies kā zvirbulis piecstāvu mājas izmērā.
Es izvēlos vidusceļu.
Dzīvot tā, lai mans ego būtu tieši manā izmērā. Veselīgs Ego mūs nepadara augstprātīgus, tieši otrādi, tas atgādina par mūsu vajadzībām un vērtību pret sevi.
Caur veselīga izmēra Ego es varu būt es pati, dzirdēt savas domas, uzdot sev pareizos jautājumus un satikt citus cilvēkus nevis caur bailēm vai pārākumu, bet caur cieņu, mieru un mīlestību.
Sadarbība ar ego ir vissarežģītākā šajos gados. Ar to ir visgrūtāk dīlot, bet nekas nav neiespējams, ja vien man ir mērķis un vēlme to sasniegt.💫