Ir brīdis, kad tu saproti – problēma neesi tu.
Un problēma nav arī telpa (fiziska, mentāla – vide, cilvēki, darbs, mājas).
Vienkārši vietas tavai izaugsmei tajā ir par maz.
Ilgu laiku domāju, ka, ja spēšu sevi pietiekami mainīt, pietiekami izturēt un pietiekami paciest, tad viss kļūs labāk. Bet ar laiku sapratu – cilvēks nevar kļūt par savu nākamo versiju, paliekot vidē, kas viņu nepārtraukti atgriež pie iepriekšējās.
Vide glabā atmiņas.
Cilvēki glabā priekšstatus par to, kas tu biji.
Paradumi glabā vecās reakcijas.
Un, kamēr tu katru dienu atrodies tajā pašā telpā, ir ļoti grūti sadzirdēt to balsi, kas klusām aicina kļūt par kaut ko vairāk.
Es sapratu, ka izaugsmei ir vajadzīga telpa.
Ne tikai fiziska telpa, bet arī emocionāla un mentāla.
Telpa, kurā nav nepārtraukti jācīnās ar pagātni.
Telpa, kurā vari iepazīt sevi no jauna.
Dažreiz tas nozīmē mainīt vidi. Dažreiz – cilvēku loku. Dažreiz – darbu. Dažreiz – ieradumus.
Un dažreiz pietiek ar drosmi izkāpt no komforta zonas, kas patiesībā sen vairs nav komforts, bet tikai pieradums pie pazīstamā.
Es ilgu laiku domāju, ka, paliekot, es kļūstu stiprāka.
Šodien es zinu – mani stiprināja nevis palikšana, bet drosme dot vietu tai sevis daļai, kas jau sen lauzās uz āru.
Es negribēju kļūt par citu cilvēku.
Es gribēju kļūt par to cilvēku, kas vienmēr biju, tikai ilgu laiku neuzdrošinājos būt.
Un tieši tad es sapratu – telpa nav kļuvusi par mazu tāpēc, ka tā būtu slikta.
Tā ir kļuvusi par šauru tāpēc, ka esmu izaugusi.
Mēs bieži baidāmies no pārmaiņām, jo nezināmais šķiet biedējošs. Taču vēl biedējošāk ir palikt vietā, kur tava dvēsele vairs nespēj elpot.
Es šodien sev arvien biežāk uzdodu tikai vienu jautājumu:
“Kas notiks, ja es pamēģināšu?”
Varbūt nesanāks. Varbūt nāksies meklēt citu ceļu.
Bet vismaz es zināšu, ka nepaliku vietā tikai tāpēc, ka baidījos.
Jo dzīve ļoti bieži neatver durvis mūsu vietā.
Tā vienkārši padara veco telpu tik šauru, ka mēs beidzot uzdrošināmies iziet paši.
Kad mainies Tu, mainās arī cilvēki Tavā dzīvē. Ne tāpēc, ka kāds būtu slikts vai labs, bet tāpēc, ka rezonanse vairs nav tā pati. Daži aiziet pavisam. Daži paiet malā uz laiku. Un daži ienāk tieši tad, kad esi gatava viņus satikt.