Palikt ar Sevi – pirmais solis, kad sadzirdēju savu iekšējo balsi
Palikt vienam ne vienmēr nozīmē zaudēt visu, kas ir Tev apkārt.
Patiesībā palikt ar sevi ir viena no vērtīgākajām dāvanām, ko dzīve var iedot. Tajā brīdī Es beidzot satiku cilvēku, ar kuru pavadīšu visu savu mūžu – SEVI.
Tu satiec savu ķermeni, kurā mājo Tava dvēsele. Un tikai tad, kad abi sāk sadarboties, Tu pa īstam sāc dzīvot.
Kad es paliku viena, vistiešākajā šī vārda nozīmē, man gribējās skriet. Meklēt palīdzību. Meklēt atbalstu. Būt kopā ar cilvēkiem. Gribējās, lai kāds vienkārši ir blakus.
Taču katram ir sava dzīve.
Mani uzklausīja. Mani atbalstīja. Cilvēki bija man blakus brīžos, kad man to visvairāk vajadzēja. Bet neviens nevar dzīvot manu dzīvi manā vietā. Neviens nevar būt blakus tikai tāpēc, lai es nejustos viena.
Mana dzīve bija tikai mana atbildība.
Un tieši tad es sāku saprast, ka lielākās bailes nav palikt vienai.
Lielākās bailes ir palikt vienai ar SEVI.
Jo tieši tajā klusumā pazūd visi ārējie trokšņi. Palieku tikai ES. Manas domas, emocijas, sāpes, neatbildētie jautājumi.
Un tad sākas pati svarīgākā iepazīšanās.
Kas es patiesībā esmu?
Ko es vēlos?
Par ko es gribu kļūt?
Kas ir tā mazā Linda, kura tik ilgi ir klusējusi un gaidījusi, kad beidzot viņā kāds ieklausīsies?
Es ilgi domāju, ka man ir vajadzīgas atbildes no citiem cilvēkiem.
Šodien zinu – man bija vajadzīgs klusums.
Jo tikai klusumā es pirmo reizi sadzirdēju savu iekšējo balsi.
Patiesībā es to biju dzirdējusi vienmēr.
Tikai neuzdrošinājos tai noticēt.
Es zināju, ko vēlos.
Es jutu, kur man jāiet.
Bet man bija bail.
Bail iet nezināmajā.
Bail izvēlēties ceļu, kuru mana zemapziņa nepazina.
Bail atstāt to, kas bija pazīstams, pat ja tas mani vairs nedarīja laimīgu.
Tāpēc es atkal un atkal pieņēmu tos pašus lēmumus.
Un mana dzīve atkārtoja vienus un tos pašus scenārijus.
Katru reizi es sev jautāju:
“Kāpēc tas atkal notiek ar mani?”
Šodien es saprotu.
Nevis dzīve atkārtojās.
Atkārtojos es.
Jo katru reizi izvēlējos to pašu.
Mēs nevaram gaidīt citu rezultātu, ja turpinām pieņemt tos pašus lēmumus.
Lielākās pārmaiņas sākās brīdī, kad es pieņēmu lēmumu, no kura baidījos visvairāk.
Palikt ar SEVI.
Nevis aizbēgt.
Nevis steidzīgi meklēt nākamās attiecības.
Nevis aizpildīt tukšumu.
Bet palikt.
Un paskatīties sev acīs.