Ir brīdis, kad tu saproti – problēma neesi tu. Un problēma nav arī telpa (fiziska, mentāla – vide, cilvēki, darbs, mājas). Vienkārši vietas tavai izaugsmei tajā ir par maz. Ilgu laiku domāju, ka, ja spēšu sevi pietiekami mainīt, pietiekami izturēt un pietiekami paciest, tad viss kļūs labāk. Bet ar laiku sapratu – cilvēks nevar kļūt par savu nākamo versiju, paliekot vidē, kas viņu nepārtraukti atgriež pie iepriekšējās. Vide glabā atmiņas. Cilvēki glabā priekšstatus par to, kas tu biji. Paradumi glabā vecās reakcijas. Un, kamēr tu katru dienu atrodies tajā pašā telpā, ir ļoti grūti sadzirdēt to balsi, kas klusām aicina...
Ego – Mans lielākais sabiedrotais vai ļaunākais ienaidnieks!
Es ilgu laiku domāju, ka ego ir augstprātība. Iedomība. Citu cilvēku nicināšana. Sevis pacelšana augstāk par citiem. Tāpēc no vārda ego baidījos. Manī vienmēr ir dzīvojis taisnīguma cīnītājs. Ja kāds krāpj, man šķita, ka patiesībai ir jānāk gaismā. Ja kāds par otru melo, viņam ir jāatvainojas. Es vienmēr meklēju taisnību un godīgumu. Ar gadiem es sāku saprast, ka ego nav tikai augstprātība. Ego ir mans neredzamais “es”. Tas var būt tieši manā izmērā. Tas var piepūsties kā milzīgs gaisa balons. Un tas var kļūt tik mazs, ka es pati vairs sevi nejūtu. Tieši tas ar mani notika. Vienā no dzīves...
Palikt ar sevi 3. daļa
Paliekot ar sevi, es sāku darīt lietas, no kurām agrāk baidījos. Es sāku ceļot viena. Iet uz kino viena, dzert kafiju viena un pavadīt laiku dabā viena. Sāku satikt jaunus cilvēkus. Sāku teikt “jā” iespējām, kuras agrāk būtu noraidījusi. Un tieši tad mana dzīve sāka mainīties. Es sāku ieraudzīt lietas, kuras agrāk neredzēju. Es sāku sadzirdēt lietas, kuras agrāk nedzirdēju. Es sāku uzticēties SEV. Ilgu laiku gaidīju, ka kāds man pateiks, kas ir pareizi. Ka kāds atnāks un iedos atbildes. Vienīgais cilvēks, kurš zina, kas man patiesi ir vajadzīgs, esmu es pati. Un brīdī, kad sāku uzticēties savai iekšējai balsij,...
