Kad es pieņēmu lēmumu palikt ar sevi, man šķiet, ka Visums beidzot varēja sākt mani vest tur, kur man bija jānonāk. Es apzināti neiegāju jaunās attiecībās. Pēdējos divus gadus es apzināti izvairījos no partnerattiecībām ar vīriešiem. Ne jau tāpēc, ka būtu zaudējusi ticību mīlestībai. Gluži pretēji. Es vēlējos saprast, kas es esmu bez attiecībām. Kas ir tas, ko es patiesi vēlos. Kur es vēlos nonākt. Šis nekad nav bijis stāsts par vēlmi palikt vienai uz visu mūžu. Tas ir stāsts par drosmi uz kādu laiku izvēlēties sevi. Es pirmo reizi ieraudzīju, cik daudz no sevis biju pazaudējusi, dzīvojot citu gaidās,...

Palikt ar Sevi – pirmais solis, kad sadzirdēju savu iekšējo balsi Palikt vienam ne vienmēr nozīmē zaudēt visu, kas ir Tev apkārt. Patiesībā palikt ar sevi ir viena no vērtīgākajām dāvanām, ko dzīve var iedot. Tajā brīdī Es beidzot satiku cilvēku, ar kuru pavadīšu visu savu mūžu – SEVI. Tu satiec savu ķermeni, kurā mājo Tava dvēsele. Un tikai tad, kad abi sāk sadarboties, Tu pa īstam sāc dzīvot. Kad es paliku viena, vistiešākajā šī vārda nozīmē, man gribējās skriet. Meklēt palīdzību. Meklēt atbalstu. Būt kopā ar cilvēkiem. Gribējās, lai kāds vienkārši ir blakus. Taču katram ir sava dzīve. Mani...

Atkarība – kad pazīstamais šķiet drošs Es ilgu laiku domāju, ka atkarība ir tikai alkohols. Vai cigaretes. Bērnībā mana izpratne bija ļoti vienkārša. Es redzēju tēti, kurš cīnījās ar alkoholu, un man šķita, ka atkarība izskatās tieši tā. Mūsu bērna prāts vēl nebija tik plašs, lai saprastu, ka atkarība var būt jebkas, pie kā mēs atkal un atkal atgriežamies, pat tad, ja tas mūs neārstē, nepalīdz augt un neved tuvāk sev. Tikai daudz vēlāk es sapratu, ka mana lielākā atkarība nebija alkohols. Mana lielākā atkarība bija pazīstamās sajūtas. Līdz aptuveni trīsdesmit piecu gadu vecumam es neapzināti atgriezos pie visa, ko...